"Kvekšķināt" nozīmē klusi un smalki raudāt, šņukstēt, vai žēloties, bieži vien ar žēluma vai bēdu pieskaņu, bet bez skaļām izpausmēm.
Piemēri:
1. "Bērns kvekšķināja aizmigdamies, pārņemts noguruma."
(Bērns klusi raudāja, aizmiegot.)
2. "Vecīte kvekšķināja, atceroties pagātnes skumjas."
(Vecā sieviete šņukstēja, atsakoties uz bēdīgām atmiņām.)
3. "Nelaimes gadījumā ievainotais kvekšķināja no sāpēm."
(Ievainotais klusi žēlojās no sāpēm.)
Vārds lietots galvenokārt runas valodā, lai aprakstītu vāju, ilgstošu vai norūdītu raudu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.