kurkulēns
"Kurkulēns" ir latviešu valodas dialektisms, kas nozīmē "kadikis, kūrējs, kurinātājs" — cilvēks, kas kurina krāsni vai uguni.
Piemēri:
1. "Vecais Jānis bija ciema kurkulēns — viņš vienmēr rūpējās, lai pirts būtu labi sakurināta."
(Nozīme: pirts kūrējs)
2. "Ziemas vakaros mātesmāte sēdēja pie krāsns kā īsta kurkulēne, kamēr tēja vārījās."
(Nozīme: persona, kas uztur uguni krāsnī)
3. Dialoga piemērs:
— "Kur paliks mūsu kurkulēns, kad aizies pensijā? Neviens cits tā labi nemāk kurt pirti!"
— "Mācīsim jauno paaudzi!"
Papildinformācija:
- Vārds cēlies no darbības vārda "kurt" (radīt uguni) ar piedēkli -elēns, kas norāda uz nodarbošanos ar konkrētu darbu (salīdzini ar "gājēns", "slauķēns").
- Lietots galvenokārt folklorā un vietējos dialektos (īpaši Latgalē un Vidzemē), mūsdienās reti dzirdams ikdienas runā.
- Sinonīmi literārajā valodā: kadikis, kūrējs, kurinātājs.
Vārds atspoguļo seno laiku sadzīvi, kad mājās uguns uzturēšana bija ikdienas pienākums, un tam bieži bija noteikts ģimenes loceklis vai ciemata amatnieks.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.