"Kupols" latviešu valodā ir vārds, kas apzīmē arhitektūras vai ģeoloģijas formu — parasti noapaļotu, puslodes veida jumtu vai struktūru, kas bieži vainago ēkas (piemēram, baznīcu vai rotondas) vai veido dabīgu veidojumu.
Īsa nozīme:
Noapaļots, parasti puslodes formas jumts vai dabīgs izliekts veidojums.
Piemēri:
1. Arhitektūrā:
- Rīgas Doma kupols ir viens no pazīstamākajiem Latvijā.
- Svētā Pētera bazilikai Romā ir masīvs kupols.
2. Ģeoloģijā/dabā:
- Lava kupols — vulkāniskā aktivitāte radīta izliekta veidojuma.
- Ledāja kupols — ledus vai sniega dabīgs izliekums.
3. Pārnestā nozīmē (retāk):
- Var lietot, lai aprakstītu kādu izliektu virsmu vai aizsargājošu struktūru (piemēram, "radara kupols").
Etimoloģija:
Vārds cēlies no itāļu valodas cupola (kas savukārt no latīņu cupula — "maza muca"), un latviešu valodā tas ir sastopams jau no 19. gadsimta.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.