kupcis
"Kupcis" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kurš slēpj vai patur pie sevis pārāk daudz naudas, mantas vai pārtikas, nevēloties dalīties ar citiem. Tas bieži tiek lietots ar negatīvu nokrāsu, norādot uz skopumu, mantkārību vai savtīgu uzvedību.
Piemēri:
1. Ikdienas sarunvalodā:
"Vecais Pēteris ir īsts kupcis – pagrabā viņam ir pilnas mucas ābolu, bet kaimiņiem nedod ne vienu."
2. Rakstveida literatūrā (piemērs no klasiskās literatūras):
"Viņš dzīvoja kā kupcis: istabā bija tumšs un auksts, jo taupīja uz gaismu un kurināmo."
Sinonīmi: skopis, sīkstulis, knauķis.
Antonīmi: dāsns cilvēks, atvērtās rokas cilvēks.
Vārds "kupcis" ir visbiežāk sastopams folklorā, stāstos un sarunvalodā, lai raksturotu personu ar mantas uzkrāšanas vai skopuma iezīmēm.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.