"Kultūrizglītība" latviešu valodā apzīmē cilvēka vispārējās izglītības un kultūras līmeni, kas ietver zināšanas par mākslu, literatūru, vēsturi, filozofiju un citām kultūras jomām, kā arī spēju orientēties un saprast kultūras vērtības. Tas ir plašāks jēdziens par formālo izglītību, uzsverot kultūras apziņu, estētisko jutību un garīgo bagātību.
Īsumā:
Tas ir kultūras apziņas un izglītotības kopums, kas veido cilvēka garīgo pasauli un sapratni par kultūras mantojumu.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks konteksts:
"19. gadsimta latviešu tautiskajā atmodā kultūrizglītības veicināšana bija viens no galvenajiem uzdevumiem, lai stiprinātu nacionālo pašapziņu."
2. Mūsdienu izglītība:
"Skolā mācību programā iekļauj mākslas un mūzikas stundas, lai attīstītu skolēnu kultūrizglītību."
3. Personības raksturošana:
"Viņa plašā kultūrizglītība – zināšanas par klasisko mūziku, glezniecību un pasaules literatūru – iespaidoja visus sarunās."
Sinonīmi: kultūras līmenis, garīgā bagātība, vispārējā izglītība (ar kultūras nokrāsu).
Svarīgi:
Atšķirībā no vienkāršas "izglītības", "kultūrizglītība" bieži lietota, lai uzsvērtu kultūras dimensiju un pašattīstību šajā jomā, ne tikai formālas izglītības iestāžu iegūtas zināšanas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.