"Kūlot" ir darbības vārds (verbs), kas latviešu valodā nozīmē izdot klusu, rūgšņu skaņu, parasti no neapmierinātības, dusmām vai sāpēm. Tas bieži tiek lietots, lai aprakstītu cilvēka (vai dzīvnieka) skaņu, kad viņš ir aizkaitināts, sāpēs vai neapmierināts.
Piemēri:
1. "Bērns sāka kūlot, kad māte atņēma rotaļlietu."
(Bērns izdod rūgšņus skaņus no neapmierinātības.)
2. "Sieviete kūloja zem elpas, kad uzzināja sliktās ziņas."
(Viņa klusi rūgšņoja aiz dusmām vai skumjām.)
3. "Ievainotais suns klusi kūloja, līdz atbrauca palīdzība."
(Suns izdod rūgšņu skaņus no sāpēm.)
Sinonīmi: rūgšņot, rūkt, dusmoties (klusi).
Atšķirība no "raudāt": "Kūlot" vairāk uzsver rūgšņošanu/ņurdēšanu, nevis asaru lietu (kas raksturīga raudāšanai).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.