kūlējs
"Kūlējs" ir vārds, kas latviešu valodā apzīmē cilvēku, kas nodarbojas ar kūlēšanu — tas ir, ar kokmateriālu sagriešanu, cirtēju.
Īss skaidrojums:
Vārds cēlies no darbības "kūlēt" (cirst kokus, zarus), un tas ir sinonīms vārdiem "kokcirtējs", "mežstrādnieks" vai "cirējs". Vēsturiski kūlēji bija svarīgi meža darbos, bet mūsdienās termins lietots retāk, biežāk folklorā vai vēsturiskā kontekstā.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks/foklorisks konteksts:
"Mežā dzīvoja večuks, kas bija pieredzējis kūlējs — viņš ar cirvi pārvarēja pat biežākos ozolus."
2. Apgūstamā profesija/darbība:
"Jaunais mežsargs mācījās kļūt par kūlēju, lai rūpētos par meža izciršu plāniem."
3. Metaforisks lietojums (retāk):
"Viņš strādā kā kūlējs — ar lēcienu un spēku atbrīvo ceļu šķēršļiem." (salīdzinājums ar enerģisku, fizisku darbu)
Piezīme:
Mūsdienu oficiālajā valodā parasti lieto "kokcirtējs" vai "mežstrādnieks", bet "kūlējs" saglabājies dialektos, folklorā un literatūrā kā krāsains arhāisms.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.