cirst


cirst cērtu, cērt, cērt, pag. cirtu.
  1. Sitot, triecot(ar cirvi)dalīt nost, šķelt pušu; spēcīgi sist ar cirvi, lai atdalītu vai sašķeltu. pārej. C. koku. C. krūmus. C. kokam zarus. C. žagarus. C. malku. C. kokus malkā (sasmalcināt malkai). C. mežu -- cirst mežā kokus.
  2. Cērtot ar cirvi, veidot, radīt; darināt ar smagu, asu rīku. pārej. C. klintī robus. C. ledū āliņģi. C. stigu. C. klintī kāpnes. C. akmenī uzrakstu. Granītā cirsts piemineklis. C. istabai logu novec. C. istabu, klēti novec.(būvēt).
  3. Ar spēku strauji grūst, sist, triekt. pārej. Ar troksni c. ciet durvis. C. zobus gaļas gabalā. C. kāju pie zemes. C. kārtis galdā.
  4. Strauji, ar spēku sist. nepārej. C. ar pātagu. C. ar zobenu. C. pa pirkstiem. C. ar asti, ar ķepu.
  5. Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu.
    3. pers., nepārej. Lietus, vējš cērt sejā. Dūmi cērt acīs. Smaka cērt degunā.
  6. Asi atbildēt. pārej. un nepārej.; kopā ar vārdu "pretī". Bez domāšanas c. pretī.
Frazeoloģismi:
  • Cirst robu -- radīt zaudējumus, izdevumus.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'cirst' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
Įrašas
Paaiškinimas

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.



© 2009 - 2024 www.vardnica.lv
Draugi: Skaičiuoklė TV Programa Juegos Friv Animacija
x