"Kulaks" (krievu: кула́к, "dūre") bija nosaukums turīgākiem zemniekiem Krievijā un vēlāk Padomju Savienībā, kas pirms kolektivizācijas (galvenokārt 20. gadsimta sākumā) bieži vien īpašumā turēja lielāku zemes daļu, dzīvniekus, algāja strādniekus vai nodarbojās ar nelielu tirdzniecību.
Īsumā:
Tie bija relatīvi turīgi, neatkarīgi zemnieki, kurus padomju vara uzskatīja par "buržuāzisko" šķiru un ienaidniekiem komunistiskajai idejai.
Piemēri:
1. Saimniecības piemērs: Kulaks varēja būt zemnieks, kam piederēja vairāki zirgi, lielāka zemes platība, kā arī viņš varēja izīrēt tehniku vai algāt trūcīgākus kaimiņus sezonas darbos.
2. Vēsturiskais konteksts: 1929.–1933. gadā Staļina vadītā vara veica "kulaku kā izsūtīšanas kampaņu" (раскулачивание), konfiscējot viņu īpašumus, arestējot vai nosūtot miljoniem cilvēku uz Sibīrijas un Kazahstānas darba nometnēm (GULAG). Šī politika bija daļa no piespiedu kolektivizācijas, lai iznīcinātu privāto zemes īpašumu.
Mūsdienās termins lietots arī metaforiski, apzīmējot turīgo vai ekspluatējošu personu lauku vidē, bet vēsturiski tas cieši saistīts ar padomju represijām.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.