kriviči
"Kriviči" (krievu: кривичи) bija viena no senajām austrumslāvu ciltīm, kas ap 6.–12. gadsimtu apdzīvoja teritorijas mūsdienu Baltkrievijas ziemeļos, kā arī daļu Latvijas, Krievijas un Ukrainas.
Viņi bija nozīmīgi tirdzniecības ceļu (piemēram, "no varjagiem pie grieķiem") mezglā un veidoja pamatu vēlākajām Krievijas kņazistēm, it īpaši Polockas kņazistei.
Īss skaidrojums:
Kriviči bija austrumslāvu cilts, kas dzīvoja Baltkrievijas reģionā un piedalījās Krievijas valstiskuma veidošanā.
Piemēri:
1. Polockas kņaziste — viens no spēcīgākajiem kriviču centriem, kas pastāvēja no 9. līdz 13. gadsimtam.
2. Smaleņska (mūsdienu Smoļenska) — sākotnēji bija kriviču apdzīvota pilsēta, kas vēlāk kļuva par svarīgu Kijivas Krievzemes centru.
3. Arheoloģiskie pieminekļi — kriviču apmetņu un kapulauku atliekas (piemēram, Gņezdovas kapi pie Smoļenskas), kas liecina par viņu kultūru un tirdzniecības saistībām.
Mūsdienu mantojums:
Vārds "Kriviči" ir saglabājies Baltkrievijas vēsturiskajā identitātē — piemēram, to izmanto uzņēmumu nosaukumos, kultūras pasākumos un kā simbolu senajām saknēm.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.