"Krakstināt" nozīme:
Tas ir darbības vārds, kas apzīmē klusus, atkārtotus skaņas, piemēram, kā kaut kas lēni lūzt, čabojas, čīkst vai knābā. Bieži lietots, lai aprakstītu dabiskus, ne pārāk skaļus trokšņus.
Piemēri:
1. Dabā:
"Mežā krakstināja sausie zari zem kažoka."
(Skaņa, kad kāds staigā pa sausiem zariem.)
2. Mājās:
"Vecās grīdas dēļi krakstināja ikreiz, kad viņš iet garām."
(Grīdas čīkstoša skaņa no nolietotiem dēļiem.)
3. Ar dzīvniekiem:
"Žurka krakstināja kastītes stūrī, grauzdama kartona gabalu."
(Klusi graužošas/čabojušas skaņas.)
Sinonīmi: čabēt, knābāt, čīkstēt, kraksēt.
Atšķirība no "krakšķēt": "Krakstināt" ir vairāk kluss un smalks, bet "krakšķēt" — skaļāks un asāks (piemēram, kramšķot cietās cepumus).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.