konvencionālisms
Konvencionālisms (no latīņu conventio — "vienošanās") ir uzskatu vai darbību sistēma, kas balstās uz vispārpieņemtām normām, tradīcijām un sabiedrisko vienošanos, nevis uz absolūtiem principiem vai individuālo izvēli. Tas uzsver sabiedrībā nostiprināto "parastību" kā pamatu dzīves, mākslas, ētikas vai valodas jomās.
Īss skaidrojums:
Konvencionālisms nozīmē sekot vispārpieņemtajiem paraugiem, nevis meklēt radikāli oriģinālus vai personīgus risinājumus.
Piemēri:
1. Valodā:
Vārda "galds" saistība ar konkrētu priekšmetu nav dabiska, bet balstās uz valodas konvenciju — sabiedrība vienojusies, ka šis skaņu kopums apzīmē noteiktu objektu.
2. Mākslā:
Klasiskajā glezniecībā ilgus laikus pastāvēja konvencionāls tēlu attēlojums (piemēram, svētie ar gaismas apļiem galvā). Šīs formas nebija "reālas", bet tika uztvertas kā norma.
3. Ikdienas dzīvē:
Sveiciena "Labdien!" lietošana svešiniekam ir sabiedriska konvencija — tā nav dabas likums, bet vispārpieņemta komunikācijas forma.
4. Tiesībās:
Līgumu parakstīšana papīrā ir juridiska konvencija, kas nodrošina vienošanās oficiālu spēku, lai gan pašu vārdu nozīme ir simboliska.
Konvencionālisma pretstats būtu individuālisms, radikālas inovācijas vai dabas likumos balstīta pieeja.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.