konfuciānisms
Konfuciānisms ir ķīniešu filozofa Konfūcija (551–479 p.m.ē.) dibināta filozofiska un ētiska sistēma, kas uzsver:
- cilvēku attiecību harmoniju,
- sabiedrības kārtību,
- personīgo godīgumu un morāli,
- cieņu pret vecākiem un autoritātēm,
- izglītības un pašpilnveidošanās nozīmi.
Galvenie principi:
1. Ren — cilvēcība, laipnība, rūpes par citiem.
2. Li — rituāli, pieklājība, sabiedriskās normas.
3. Xiao — cieņa pret vecākiem un senčiem.
4. Zhengming — "vārdu labošana" (atbildīga lomu pildīšana).
Piemēri praksē:
1. Ģimenes attiecības: Bērns izrāda bezgalīgu cieņu un paklausību vecākiem (piemēram, rūpējas par viņiem vecumdienās).
2. Valdīšana: Valdnieks ir pienākums rūpēties par tautu, nevis izmantot varu saviem mērķiem — "valdīt ar piemēru".
3. Izglītība: Konfuciānisms vērtē zināšanas un pastāvīgu pašattīstību kā ceļu uz cildenu dzīvi.
4. Sabiedrības kārtība: Katram ir noteikta sociālā loma (tēvs, dēls, skolotājs, students), un pienākums ir to pildīt godīgi.
Konfuciānisms vēsturiski ietekmējis Ķīnas, Korejas, Japānas un Vjetnamas kultūru, veidojot sociālās normas un vērtības.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.