komunisms
"Komunisms" ir sociāli ekonomiska un politiska ideoloģija, kuras mērķis ir izveidot bezšķiru sabiedrību, kurā ražošanas līdzekļi (rūpnīcas, zeme, resursi) ir kopīpašumā un pārvaldīti kolektīvi, nevis privātpersonu rokās. Teorētiski tas nozīmē, ka nav valsts, naudas un sociālo šķiru, un visi strādā pēc spējām, saņemot pēc vajadzībām.
Īss definīcijas kopsavilkums:
- Bezšķiru sabiedrība
- Kopīpašums uz ražošanas līdzekļiem
- Centrāli plānota ekonomika
- Bez valsts un naudas (galīgajā teorētiskajā stadijā)
Piemēri vēsturē:
1. Padomju Savienība (1917–1991) – Pirmais liela mēroga komunisma mēģinājums, kas izveidoja vienpartijas sistēmu un centralizētu plānoto ekonomiku, bet saglabāja spēcīgu valsts aparātu.
2. Mao Ķīna (no 1949) – Komunistiskā partija Ķīnā valda līdz mūsdienām, lai gan pēc 1978. gada ekonomika iekļauj tirgus elementus, saglabājot autoritāru politisko kontroli.
3. Kuba (no 1959) – Fidela Kastro režīms nacionalizēja industriju un ieviesta sociālistiska plānotā ekonomika, kas joprojām pastāv, lai gan ar ierobežotām reformām.
Teorētiskie pamati:
- Kārļa Marksa un Frīdriha Engelša "Komunistiskā manifestā" (1848) izklāstītās idejas.
- Vēlāk attīstītas Ļeņina, Mao, Trocka u.c. interpretācijās.
Piezīme: Praksē vēsturiskās komunistiskās valstis bieži vien ir bijušas autoritāras un centralizētas, atšķiroties no daudzām teorētiskajām bezvalstiskiem ideāliem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.