kņaze
"Kņaze" ir vārds, kas latviešu valodā apzīmē augstas aristokrātijas pārstāvi — parasti valdnieku (piemēram, kņazisti) vai augstmani, kas atrodas zemāk par karali, bet augstāk par grāfu. Vārds cēlies no senkrievu valodas un vēsturiski saistīts ar Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas un dažu citu slāvu zemju valdniekiem vai mantojamu titulu.
Īsumā:
Kņaze = valdošais vai titulēts augstmanis slāvu tradīcijās.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks piemērs:
"Kijivas Kņazistes laikā kņazs Vladimirs pieņēma kristietību un ieviesa to Krievijā."
2. Literatūras piemērs (pasakās):
"Pasakā par Iljas Muromieti varonis cīnījās, lai aizstāvētu kņaza Vladimiru no ļaunajiem ienaidniekiem."
3. Mūsdienu lietojums (vēstures kontekstā):
"Vecā Rīgas kartē redzamas kņazu rezidences Daugavas krastos."
Papildus piezīme:
Latviešu valodā vārds "kņaze" dažreiz tiek lietots arī kā metafora cilvēkam, kas uzvedas pārāk lepni vai autoritatīvi (piemēram, "Viņš izturas kā īsts kņaze!"), bet šī lietojuma nianses ir sarunvalodīgas.
- Uzvārdi: Knaze
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.