knābiens

"Knābiens" nozīme:
Tas ir lēns, smags, bieži neveikls sitiens (parasti ar kaut ko platu vai trulu), kas rada dobju, kluso skaņu. Bieži lietots, lai aprakstītu sitienus ar plaukstu, kāju, koka gabalu u.tml.

Piemēri:
1. "Viņš ar plaukstu deva knābiens pa galdu."
(Piemēram, kad kāds dusmīgi uzsita ar plaukstu uz galda, radot dobju troksni.)

2. "Zirgs ar pakavu deva klusu knābiens zemei."
(Aprakstot smagu, bet neasi skaņu no zirga pakavas.)

3. "Bērns ar koka mietiņu klauvēja pa sienu – tikai klusi knābieni."
(Norādot uz vienmuļiem, dobjiem sitieniem.)

Sinonīmi: blīvis, pļaukšķis, blukšķis (atkarībā no konteksta).
Lietojums: Vārds vairāk izmantots sarunvalodā vai aprakstošā literatūrā, nevis oficiālā runā.

Įrašas
Paaiškinimas	"Knābiens" nozīme: Tas ir lēns, smags, bieži neveikls sitiens (parasti ar kaut ko platu vai trulu), kas rada dobju, kluso skaņu. Bieži lietots, lai aprakstītu sitienus ar plaukstu, kāju, koka gabalu u.tml. Piemēri: 1. "Viņš ar plaukstu deva knābiens pa galdu." (Piemēram, kad kāds dusmīgi uzsita ar plaukstu uz galda, radot dobju troksni.) 2. "Zirgs ar pakavu deva klusu knābiens zemei." (Aprakstot smagu, bet neasi skaņu no zirga pakavas.) 3. "Bērns ar koka mietiņu klauvēja pa sienu – tikai klusi knābieni." (Norādot uz vienmuļiem, dobjiem sitieniem.) Sinonīmi: blīvis, pļaukšķis, blukšķis (atkarībā no konteksta). Lietojums: Vārds vairāk izmantots sarunvalodā vai aprakstošā literatūrā, nevis oficiālā runā.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.