"Kleķis" latviešu valodā nozīmē neliels, bieži nejaušs un nenozīmīgs rakstīts vai uzzīmēts zīmējums, piezīme vai teksts – tas var būt uz papīra, sienas, galda u.c. virsmas. Bieži vien tas ir steigā uzrakstīts, neveikls, neakurāts vai arī spontāns (piemēram, bērna zīmējums vai piezīme uz lūžņa).
Piemēri lietojumam:
1. Bērna zīmējums:
"Mazais uz papīra uzzīmēja vēl vienu jautru kleķi – sauli ar seju un divām kociņa kājām."
2. Steigā uzrakstīta piezīme:
"Pirms aiziešanas uz darbu, viņš uz lūžņa atstāja kleķi: 'Atnākšu vēlu!'"
3. Nenozīmīgs rakstīts teksts (sarunvalodā):
"Neskaties uz šo manu kleķi – esmu steigā rakstījis, bet galvenais, ka saprotams."
4. Neveikls zīmējums:
"Mēģināju uzzīmēt zirgu, bet iznāca tikai kāds kleķis."
Sinonīmi:
skrāpējums, čirksts, klučis, klupskis (pēc nozīmes tuvs, bet niansēts atšķiras).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.