lūžņa
"Lūžņa" ir lietvārds, kas latviešu valodā nozīmē:
Galvenās nozīmes:
1. Lauztas, sašķeltas koka daļas (parasti mazas), kas rodas, kājot pa mežu, zarus laužot vai koku ciršanas laikā.
Piemērs: "Mežā zem kājām čīkstēja sausas lūžņas."
2. Cieta atkritumu veida masa (piemēram, būvniecības lauzņi — ķieģeļu, betona lauskas).
Piemērs: "Pēc mājas nojaukšanas palika liels lūžņu kaudze."
Lietojuma konteksti:
- Meža lūžņas — sausas zaru daļas, kas izmantojamas, piemēram, ugunskura sakuršanai.
- Būvlūžņi — būvniecības vai nojaukšanas atliekas.
- Ledus lūžņi — ledus lauskas upē vai jūrā pēc ledus laušanās.
Sinonīmi: lauskas, driskas, skaidas, atlūzas.
Etimoloģija: Vārds cēlies no darbības vārda "lauzt" (salauzt, sašķelt).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.