klejotājnervs
"Klejotājnervs" ir medicīnisks termins, kas apzīmē klejotāju nervu (latīņu: nervus vagus), kas ir 10. galvas smadzeņu nervs. Tas ir viens no vissvarīgākajiem nerviem autonomajā nervu sistēmā, kontrolējot daudzus iekšējos orgānus.
Galvenās funkcijas:
- Regulē sirdsdarbību (pazemina pulsu).
- Kontrolē gremošanu un zarnu kustības.
- Ietekmē elpošanu un balsi.
- Saistīts ar miera un atveseļošanās reakcijām organismā.
Piemēri lietojumā:
1. Medicīnā:
"Pēc operācijas pacientam stimulēja klejotājnervu, lai mazinātu iekaisuma reakciju."
2. Fizioloģijā:
"Stresa apstākļos klejotājnervs palīdz atjaunot ķermeņa homeostāzi, samazinot sirdsdarbību."
3. Pārmetumā (sarunvalodā, reti):
"Vai tev klejotājnervs atslābis? — kādu veidu izsaka, kad kāds pārāk lēni reaģē vai kūst." (Lietojums var būt humora nokrāsā).
Svarīgi: Termins medicīnā lietots nopietni, bet ikdienas sarunās var būt metaforisks vai jocīgs, apzīmējot "lēnumu" vai "nereaģēšanu".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.