kleistogāmija
Kleistogāmija (no grieķu: kleistos — "slēgts" un gamos — "apprecēšanās") ir augu pašappute, kas notiek nekadītā ziedā — zieds paliek slēgts vai tikai nedaudz atvērts, tāpēc putekšņi nokļūst uz drīksnas bez kukaiņu, vēja vai citu ārēju faktoru iejaukšanās.
Galvenās iezīmes:
- Notiek slēgtos vai daļēji atvērtos ziedos.
- Augs nerisks par apputes neveiksmi, bet zaudē ģenētisko daudzveidību.
- Bieži sastopama augiem ar nelabvēlīgiem apstākļiem (piemēram, aukstā klimatā, ēnā).
Piemēri:
1. Violetes (Viola spp.) — dažām sugām ir atvērti (hazmogāmi) ziedi kukaiņu apputei un slēgti (kleistogāmi) ziedi pašapputei uz tā paša auga.
2. Ķirbju dzimtas augi (piemēram, zemesāboliņš — Oxalis acetosella) — veido kleistogāmus ziedus ēnā vai aukstumā.
3. Dažas graudzāles (piemēram, parastā auzene — Avena sativa) var veidot kleistogāmus ziedus nelabvēlīgos apstākļos.
Kleistogāmija ir piemērota stratēģija, lai nodrošinātu auga vairošanos, ja apkārtējie apstākļi ir neparedzami vai nelabvēlīgi krustapputei.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.