"Klaušinieks" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kas slepeni noklausās citu sarunas (spiegs, kas izmanto klausīšanos). Tas bieži vien lietots ar negatīvu nokrāsu, norādot uz neģēlību vai nodevību.
Piemēri:
1. Vēsturisks/literārs:
"Spiegu tīklā atklāja vairākus klaušiniekus, kas nodarbojās ar valsts noslēpumu noklausīšanos."
2. Dzīves situācijā:
"Viņš jutās kā klaušinieks, kad nejauši dzirdēja kolēģu strīdus caur sienu."
3. Pārnestā nozīmē (sarunvalodā):
"Nestāsti viņam noslēpumus – viņš ir īsts klaušinieks un tūlīt visu izpaudīs!"
Sinonīmi: slepenklausītājs, spiegs, auskars (sarunvalodā).
Antonīmi: atklāts cilvēks, uzticams sarunu biedrs.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.