klauģis

"Klauģis" latviešu valodā ir vārds, kas apzīmē cilvēku, kas bieži sūdzas, rūgti žēlojas vai pārmērīgi uzsver savas grūtības (bieži vien ar negatīvu nokrāsu — kā kurnētājs vai žēlotājs).

Piemēri lietojumā:
1. Sarunvalodā:
"Neesi tāds klauģis! Daži cilvēki strādā daudz vairāk nekā tu."
(Norāde uz pārmērīgu sūdzēšanos.)

2. Rakstveidā:
"Viņš bija mūžīgs klauģis — vienmēr atrada iemeslu, kāpēc viss ir slikti."
(Raksturojums cilvēkam ar tendenci pastāvīgi žēloties.)

3. Ironiskā kontekstā:
"Nu labi, klauģi, šoreiz piekritīšu, ka laiks tiešām ir drausmīgs."
(Jociņš, atsaucoties uz sūdzībām par laikapstākļiem.)

Sinonīmi: kurnētājs, žēlotājs, sūdzētājs, vaidētājs.
Antonīmi: optimists, pacietīgais, nesūdzētājs.

Vārds cēlies no baltu valodu pamatnes, kas saistīta ar skaņu "klau-" (kliedziens, vaids). Mūsdienās lieto galvenokārt neformālā runā, nereti ar nelabvēlīgu pieskaņu.

• Uzvārdi: Klauģis

Įrašas
Paaiškinimas	"Klauģis" latviešu valodā ir vārds, kas apzīmē cilvēku, kas bieži sūdzas, rūgti žēlojas vai pārmērīgi uzsver savas grūtības (bieži vien ar negatīvu nokrāsu — kā kurnētājs vai žēlotājs). Piemēri lietojumā: 1. Sarunvalodā: "Neesi tāds klauģis! Daži cilvēki strādā daudz vairāk nekā tu." (Norāde uz pārmērīgu sūdzēšanos.) 2. Rakstveidā: "Viņš bija mūžīgs klauģis — vienmēr atrada iemeslu, kāpēc viss ir slikti." (Raksturojums cilvēkam ar tendenci pastāvīgi žēloties.) 3. Ironiskā kontekstā: "Nu labi, klauģi, šoreiz piekritīšu, ka laiks tiešām ir drausmīgs." (Jociņš, atsaucoties uz sūdzībām par laikapstākļiem.) Sinonīmi: kurnētājs, žēlotājs, sūdzētājs, vaidētājs. Antonīmi: optimists, pacietīgais, nesūdzētājs. Vārds cēlies no baltu valodu pamatnes, kas saistīta ar skaņu "klau-" (kliedziens, vaids). Mūsdienās lieto galvenokārt neformālā runā, nereti ar nelabvēlīgu pieskaņu.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.