"Klaudzeklis" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē nelielu, bieži neveiklu vai neapķērīgu cilvēku, līdzīgi kā "niecītis", "punduris" vai "mazulis". Tas var izteikt gan neitrālu, gan nedaudz pazemojošu/izsmējošu nokrāsu, atkarībā no konteksta.
Piemēri lietošanai:
1. Neitrāls/laipns konteksts:
"Skaties, kāds mazs klaudzeklis iet pa ielu ar savu lielo somu!"
(Norāde uz mazu cilvēku, bez negatīvas nokrāsas.)
2. Izsmējošs/pazemojošs konteksts:
"Nekas no viņa neizdosies – viņš ir tikai klaudzeklis, kas pūlas būt līderis."
(Pasvītro neveiklību vai nepiemērotību.)
3. Humora konteksts:
"Mūsu suns baidās no tā kaimiņu klaudzekļa – tas tik sīkts, bet riņķo kā lielis!"
(Jocīga kontrasta izteikšana.)
Vēsturiski vārds cēlies no personvārda "Klaudis" ar deminutīvu piedēkli "-eklis", bet mūsdienās tas vairāk apzīmē vispārīgu "mazu/unievērojamu personu". Lietošana ir samērā reta, biežāk folklorā vai sarunvalodā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.