klāties


klāties
3. pers., klājas, pag. klājās.
  1. Veikties, risināties dzīvei, notikumiem (sakarā ar kādiem apstākļiem); notikt, atgadīties (kam sliktam, ļaunam). Kā tev klājas? Slimniekam sāk k. labāk. Putniem ziemā klājas grūti. Viņam slikti klāsies.

    klāties
    3. pers. klājas, pag. klājās.
    1. Klāt sev virsū; tikt pārklātam (ar ko). Upe klājas ar ledu. Zeme klājas ar lapām. Galdiņ, klājies! (pasakās).
    2. Novietoties tikt novietotam, izkliedētam vienlaidus slānī uz kādas virsmas. Krāsa klājas uz plāksnes nevienādi. Putekļi klājas uz drēbēm. Sniegs klājas uz jumtiem. Pārn.: Pār zemi klājas nakts.

      klāties
      3. pers. klājas, pag. klājās.
      1. Būt atbilstošam kādām normām, prasībām; pieklāties. Tev neklājas tā runāt, darīt, rīkoties. Tas tā neklājas.

        Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'klaties' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
        Įrašas
        Paaiškinimas

        Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
        ji bus patalpinta vietoj esamos.



        © 2009 - 2019 www.vardnica.lv
        Draugi: Angļu valodas kursi
        x