kauzalitāte
Kauzalitāte (no latīņu causa — 'cēlonis') nozīmē cēloņu un seku saistību — tas ir, parādības, kurā viens notikums (cēlonis) izraisa vai ietekmē citu notikumu (sekas).
Īsumā:
Tas ir princips, ka katram notikumam ir savs cēlonis.
Piemēri:
1. Fizikā:
Ja grūsti bumbu pret sienu (cēlonis), tā atlec atpakaļ (sekas).
→ Kauzalitāte: spēks izraisa kustības izmaiņas.
2. Medicīnā:
Ja cilvēks inficējas ar gripas vīrusu (cēlonis), viņam parādās drudzis un klepus (sekas).
→ Kauzalitāte: infekcija izraisa simptomus.
3. Sociālajās zinātnēs:
Ja valsts ievieš augstus nodokļus (cēlonis), iedzīvotāju pirktspēja var samazināties (sekas).
→ Kauzalitāte: politiskas lēmums ietekmē ekonomisko situāciju.
4. Ikdienā:
Ja ilgstoši lieto nolaisto lampiņu (cēlonis), tā beidzot pārdeg (sekas).
→ Kauzalitāte: nodilums izraisa ierīces bojājumu.
Svarīgi: Kauzalitāte nav vienkārša secība (piemēram, "nakts nāk pēc dienas" nav cēloņsakarība, bet gan laika secība). Lai runātu par kauzalitāti, jābūt izskaidrojamam ietekmes mehānismam starp cēloni un sekām.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.