kaulzivis
"Kaulzivis" latviešu valodā ir zivju klases (Pisces) aizvēsturiskais, izmiris pārstāvis, kas dzīvoja no devona līdz perma periodam (pirms aptuveni 419–252 miljoniem gadu). Šīs zivis bija raksturīgas ar spēcīgu, biezu kaulu bruņu (īpaši galvas un priekšķermeņa zonā), tāpēc tās bieži sauc arī par "bruņuzivīm".
Īss apraksts:
- Tās bija vienas no pirmajām zivīm ar izteiktu kaulu skeletu.
- Lielākā daļa sugu bija plēsējas.
- To bruņas kalpoja kā aizsardzība pret citiem agrajiem plēsējiem.
Piemēri (izplatītas ģintis):
1. Dunkleosteus — viena no lielākajām un visbīstamākajām kaulzivīm (līdz 6 m garumā), ar asiem kaulu plāksnēm vietā zobiem.
2. Bothriolepis — mazāka bruņuzivs (ap 30 cm), ar plašu ķermeņa bruņu un ilkņveida izaugumiem krūšu spurās.
Mūsdienās: Kaulzivis ir pilnīgi izmirušas, bet to fosilijas ir svarīgas, lai izprastu zivju un mugurkaulnieku evolūciju. Tās uzskata par senajiem mugurkaulnieku priekštečiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.