"Karavētra" ir latviešu valodas vārds, kas nozīmē spēcīgs vējš, vētra, auka (īpaši pūšamā, bargā laikā). Tas bieži tiek lietots literatūrā un dzejā, lai aprakstītu negaisu, vētras vai simbolizētu nemierus, grūtības.
Piemēri:
1. Dabā:
"Pār jūru plosījās barga karavētra, kuģi cīnījās ar viļņiem."
(Apraksta stipru vētru jūrā.)
2. Pārnestā nozīmē (simboliski):
"Viņa dzīvē bija iestājusies īsta karavētra – zaudējumi, bailes un neziņa."
(Rāda dzīves grūtības vai emocionālus nemierus.)
Sinonīmi: vētra, auka, negaiss, vējš.
Antonīmi: klusums, miers, bezvēja laiks.
Vārds cēlies no latviešu valodas saknes "kara-" (saistīts ar cīņu, nemieru) un "vētra", tādējādi tieši norādot uz "karojošu vētru".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.