karāties


karāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos.
  1. Atrasties (kur, pie kā) piestiprinātam augšējā daļā bez atbalsta apakša; būt brīvi novietotam (ap ko) ar atbalstu augšējā daļā.
    3. pers. Pie griestiem karājas lustra. Drēbes karājas pie sienas. Āboli karājas kokā. Pavadas gals karājas līdz zemei. Rota karājas ap kaklu.
  2. Atrasties, turēties (kur), pieķeroties (pie kā). K. ar rokām pie stieņa. Pērtiķis karājas zarā ar kājām un asti.
  3. Būt ar pārkari; būt pārliekušamies (kur, pār ko).
    3. pers. Klints bluķi karājas virs aizas. Koka zari karājas pie loga. K. ārā pa logu.
  4. Atrasties brīvi (ap ko), nepiegulēt (kam).
    3. pers. Žakete viņam karājas uz pleciem.
  5. Atrasties (gaisā) šķietami nekustīgi.
    3. pers.; sar. Ērglis karājas virs klintīm.
Frazeoloģismi:
  • Karāties gaisā -- būt, palikt neatrisinātam, neskaidram. Jautājums par sarunām palika gaisā karājoties.
  • K. kaklā -- būt (kādam) par apgrūtinājumu; būt atkarīgam (no kāda).
  • K. mata galā -- būt briesmās, bezcerīgā stāvoklī.
  • |Man, tev, viņam utt.| nāve karājas zobu galā -- draud nāve.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'karaties' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
Įrašas
Paaiškinimas

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.



© 2009 - 2020 www.vardnica.lv
Draugi: Angļu valodas kursi
x