karātavnieks
"Karātavnieks" ir vārds, kas latviešu valodā apzīmē cilvēku, kas būvē karātavas (rīkus nāvessoda izpildei pakaršanai) vai cilvēku, kas strādā pie nāvessodu izpildes (piemēram, palīdzējot pakarināšanas procesā). Vārds ir cēlies no "karātavas" (konstrukcija pakarināšanai) ar piedēkli "-nieks", kas norāda uz nodarbošanos ar kādu darbību.
Īsumā:
Karātavnieks = karātavu celtnieks vai nāvessoda izpildītājs (vēsturisks/arhaisks termins).
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturiskā kontekstā:
"Pilsētas pierobežā dzīvoja vecais karātavnieks, kas visu mūžu bija ceļis karātavas un vairs nevarēja ciest skatu uz nāvi."
2. Metaforiski (par cilvēku, kas rada ciešanas):
"Tirgotāju sauca par sirdskāru karātavnieku, jo viņa negodīgie darījumi iznīcināja daudzu ģimenes."
3. Literatūrā (kā simbols):
"Leģenda stāstīja par karātavnieku, kas naktīs staigāja pa kalnu ceļiem, meklējot jaunus 'klientus'."
Piezīme:
Mūsdienās šis vārds lietots reti, galvenokārt literatūrā, vēstures aprakstos vai pārnestā nozīmē. Tā tiešā nozīme saistīta ar vēsturisku nāvessoda praksi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.