izpildītājs
"Izpildītājs" nozīme:
Persona, kas veic, realizē kādu darbu, uzdevumu, rīkojumu vai līguma noteikumus. Bieži lietots juridiskā, administratīvā vai darba kontekstā.
Piemēri:
1. Juridiskā nozīme:
Testamenta izpildītājs ir persona, kas nodrošina mirušā gribas izpildi (piemēram, mantas sadali).
2. Administratīvā nozīme:
Projekta izpildītājs uzņemas atbildību par plānoto darbu īstenošanu termiņā.
3. Darba kontekstā:
Rīkojuma izpildītājs — darbinieks, kas iegūst norādījumus un tās īsteno (piemēram, vadītāja uzdevumu izpilde).
4. Mūzikā:
Dziesmas izpildītājs — mākslinieks, kas ieraksta vai uzstājas ar konkrētu skaņdarbu.
Īsumā: Izpildītājs = tas, kas veic doto uzdevumu vai funkciju.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.