"Karaliskums" ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē karaliskās īpašības, statusu, varu vai izturēšanos — tas, kas raksturīgs karalim vai karalienei, vai kas atgādina viņu varenību, cienīgumu un autoritāti.
Īsumā: karaliskais raksturs, varenība, greznība vai autoritāte.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks/politiskās varas konteksts:
"Viduslaiku Eiropā karaliskums bieži tika uztverts kā Dieva dots tiesības valdīt."
2. Izturēšanās/izskats:
"Viņa stājās istabā ar tādu pašu karaliskumu un pašapziņu kā seno faraonu pēctece."
3. Arhitektūra/greznumš:
"Vērmaņu pilī jūtams nepārprotams karaliskums — grezni zelta interjeri, milzu marmora kāpnes un gleznu greznība."
4. Pārnestā nozīmē (humoristiski vai metaforiski):
"Mūsu kaķis izturas ar pilnīgu karaliskumu — guļ uz dārgākā paklāja un gaidīgi skatās, kad viņam pasniegs ēdienu."
Sinonīmi: karaļa cienīgums, majestātiskums, varenība, greznība, autoritāte.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.