valdīt
valdīt -u, -i, -a, pag. -īju.- Būt noteicējam; rīkotājam valstī, būt valsts vadības priekšgalā. nepārej. Karalis valdīja desmit gadus. Valdošā šķira, partija. Valdīt pār koloniju tautām. Viņš vienmēr grib valdīt pār citiem. pārn.
- (Pie)spiest pakļauties, paklausīt; novaldīt. pārej. Zēni tādi draiskuļi, ka nevar viņus valdīt. Tāds zirgs bez laužņiem nav valdāms. -- Pārn.: Valdīt laivu viļņos. Zēns nevarēja cirvi valdīt. Valdīt pār sevi, pār savām jūtām. -- (valdīties).
- Būt pārsvarā, pārspēt visu citu; būt noteicošam, galvenajam. nepārej. Šeit Valda stingra kārtība. Slimnīcā valdīja klusums. Valdošais uzskats.
- Neļaut (kam) izpausties, parādīties; apspiest, (ap)slāpēt (ko). pārej. Valdīt dusmas, asaras, smieklus.
Frazeoloģismi:- Valdīt mēli sar. -- neteikt, neizpaust to, ko zina, neizteikt savas domas. Sk. arī nevaldāms.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'valdit' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.