"Varenība" nozīme īsumā:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē spēku, varenumu, iespaidīgu varu vai grandiozu varenību. Bieži lietots, lai raksturotu kāda cilvēka, valsts, dabas parādības vai idejas pārākumu, milzīgumu un neaptveramību.
Piemēri:
1. Vēsturisks/politisks konteksts:
"Romas impērijas varenība ilga vairākus gadsimtus."
(Šeit tas norāda uz impērijas spēku, ietekmi un milzīgumu.)
2. Dabas parādības:
"Vētras varenību varēja sajust jau no tālienes."
(Raksturo dabas spēku un iespaidīgumu.)
3. Cilvēka iekšējā spēka/mākslas apraksts:
"Viņa balss varenība aizrāva visu zāli."
(Metaforiski par spēcīgu, pārliecinošu izpildījumu.)
4. Reliģisks/filozofisks konteksts:
"Dieva varenība pārsniedz cilvēka izpratni."
(Norāda uz augstāko, neaptveramo spēku.)
Sinonīmi: vare, spēks, milzīgums, grandiozitāte, iespaidīgums.
Antonīmi: vājums, niecīgums, mazums.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.