kantilēns
"Kantilēns" ir mūzikas termins, kas apzīmē gludu, dziedāšanai līdzīgu melodiju, kas bieži vien raksturīga instrumentālajai mūzikai (it īpaši klasiskajā). Tas cēlies no itāļu vārda cantilena, kas nozīmē "dziesmiņa" vai "dziedāšana".
Īsumā: Kantilēns ir izteiksmīga, plūstoša melodija, kas atgādina cilvēka balss dziedājumu.
Piemēri:
1. Pjotra Čaikovska vijoles koncerta otrās daļas (Canzonetta) galvenā melodija ir skaists kantilēna piemērs — tā ir liriska, ilgi velkta un emocionāli piesātināta.
2. Frīdrika Šopēna noktirnos (piemēram, Noktirns op. 9 Nr. 2) labā roka spēlē kantilēnu — melodija plūst kā bezgalīga dziedāšana, kam pianists piešķir dinamisku niansējumu un frāzējumu.
3. Operas ārijās (piemēram, Dž. Pučīni "Tosca" — "Vissi d'arte") kantilēns ir pamatā — balss izpilda ilgstošas, emocionāli izteiksmīgas melodijas frāzes.
Principā, jebkurš mūzikas fragments, kurā melodija "dzied" un plūst nepārtraukti, var tikt saukts par kantilēnu. Tas ir īpaši svarīgs vijolnieku, pianists un dziedātāju tehnikā, lai panāktu izteiksmīgu, dzīvu skaņu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.