"Kaltuve" latviešu valodā nozīmē vietu, kur notiek nāvessoda izpilde, parasti pakarot cilvēku, vai arī pašu pakaršanas ierīci.
Piemēri:
1. Vēsturisks/vietas nozīme:
"Viduslaikos pilsētu pievārtēs bieži atradās kaltuve, lai iedzīvotājiem būtu skaidrs brīdinājums."
"Viņš tika nosūtīts uz kaltuvi par nodevību karā."
2. Ierīces nozīme (retāk):
"Tiesnesis nolēma, ka noziedznieks tiks sodīts ar kaltuvi."
"Filmas sižetā varonis izbēga no kaltuves pēdējā brīdī."
Papildus informācija:
Vārds "kaltuve" cēlies no darbības vārda "kārt" (pakarināt). Mūsdienās šis termins galvenokārt lietots vēsturiskā vai juridiskā kontekstā, jo nāvessods Latvijā ir atcelts. Dažkārt tas tiek lietots arī pārnestā nozīmē, apzīmējot smagu likteni vai morālas mokas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.