kālabad
"Kālabad" ir arābu izcelsmes vārds, kas latviešu valodā lietots poētiskā vai reliģiskā kontekstā ar nozīmi:
"Ķermenis, miesas gulta, mirstīgais ķermenis" — tas uzsver cilvēka fiziskās būtnes pagaidīgumu, vājumu vai zemīgumu, pretstatā dvēselei vai garīgajai būtībai.
Piemēri lietojumam:
1. Reliģiskā/garīgā kontekstā:
"Mūsu kālabad ir tikai putekļu māja, bet dvēsele mūžīga."
(Šeit "kālabad" simbolizē mirstīgo miesu, kas ir pārejoša.)
2. Dzejā vai literatūrā (arhaisks/klasisks tonis):
"Neslēp sevi savā kālabadā, meklē gaismu savā dvēselē."
(Lietots kā metafora fiziskajam "sevīm" vai materiālajam pastāvēšanai.)
3. Filozofiskā pārdomā:
"Viss, kas saistīts ar kālabad, ir pakļauts sabrukumam."
(Uzsvars uz ķermeņa neizbēgamo nīkšanu.)
Sīkāka skaidrojuma:
- Vārds cēlies no arābu قَلَبَ (qalaba) — "griezt, pārvērst", bet ar persiešu/urdu ietekmi (kālabad) tas ieguvis nozīmi "ķermenis" kā "pārejoša māja".
- Latviešu valodā tas ir reti lietojams, galvenokārt dzejā, reliģiskos tekstos vai tulkotajos darbos no austrumu kultūrām.
- Bieži lietots pretnostatījumā vārdiem kā "dvēsele", "gars", "mūžība".
Ja vēlaties, varam apskatīt konkrētus tekstu fragmentus, kur šis vārds parādās!
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.