kaklariņķis
"Kaklariņķis" latviešu valodā ir diminutīvs (mazinošs) vārds no "kaklarota", kas nozīmē nelielu, dekoratīvu kaklarotu vai mazu, smalku kaklasaiti.
Īsā nozīme:
Maza, smalka, bieži eleganta kaklarotiņa, ko valkā kā rotaslietu.
Piemēri lietojumā:
1. Modes kontekstā:
"Viņa valkāja smalku kaklariņķi no sudraba, kas lieliski papildināja vakara tērpu."
2. Kā dāvana vai sentimentāls priekšmets:
"Vecmāmiņa uzdāvināja meitenei kristāla kaklariņķi kā pirmās skolas dienas atgādinājumu."
3. Salīdzinājumā ar lielāku kaklarotu:
"Tā nav masīva kaklarota, bet gan viegls, gaisīgs kaklariņķis, piemērots ikdienai."
Piezīme:
Vārds reti lietots oficiālā runā, bet parādās daiļliteratūrā, aprakstos vai sarunvalodā, lai uzsvērtu priekšmeta smalkumu, maigumu vai mazumu. Tas nes arī maigu, reizēm nostalgisku nokrāsu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.