"Jenotāda" ir sarkastisks vai ironisks apzīmējums cilvēkam, kurš mēdz pārmērīgi un bieži žēloties par saviem (reāliem vai izdomātiem) nelaimes gadījumiem, grūtībām vai slimībām, lai iegūtu līdzjūtību, uzmanību vai atvieglojumus.
Citiem vārdiem: tā ir persona, kas "pūš savas brūces lielākas nekā tās ir" un izmanto savas nelaimes kā līdzekli komunikācijā.
Etymology: Vārds cēlies no krievu valodas (жаловаться — "žēloties"), un latviešu valodā tas ir ieguvis negatīvu, novērtējošu nokrāsu.
Piemēri lietošanai:
1. Darba vidē:
"Nedod viņam nekādu papildu uzdevumu, viņš tūlīt sāks stāstīt, ka viņam mugura sāp un ka viņš ir pārguris – viņš ir tāda jenotāda."
2. Ikdienas sarunā:
"Katru reizi, kad satiekamies, viņa stāsta, cik viss ir slikti – darbā, ģimenē, veselībā. Es jau sāku nožēlot, ka vispār uzrunāju šo jenotādu."
3. Novērtējoši:
"Nebūs no tā labuma, ja būsi mūžīga jenotāda – cilvēki beigs tev uzticēties un izvairīsies no sarunām ar tevi."
Sinonīmi (ar līdzīgu nokrāsu): žēlotājs, vaidētājs, bēdātājs, sūdzētājs.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.