jauniņš

"Jauniņš" ir latviešu valodas vārds, kas nozīmē "jaunais cilvēks", "jauneklis" vai "jaunietis".
Tas ir diminutīvs (mazināmā forma) no vārda "jaunais", un bieži lietots ar maigu, saudzīgu vai ironisku nokrāsu.

Piemēri lietojumā:
1. Saudzīgi/maigi:
"Skaties, kāds jautrs jauniņš mums piedzimis!"
(runājot par mazu bērnu vai jaundzimušo)

2. Ironiski/jokojoties:
"Nu, ko tu, jauniņš, domā darīt ar šo problēmu?"
(pievēršoties jaunākam cilvēkam, it īpaši, ja viņš uzvedas pārliecināti)

3. Vēsturiski/dzejā:
"Tur jauniņš staigāja pa mežu, dvēseli pilnu sapņu."
(par jaunu varoni vai tēlu stāstā)

Īsāk:
"Jauniņš" = jauns cilvēks (bieži ar maigu vai humoristisku pieskaņu).

• Uzvārdi: Jauniņš

Įrašas
Paaiškinimas	"Jauniņš" ir latviešu valodas vārds, kas nozīmē "jaunais cilvēks", "jauneklis" vai "jaunietis". Tas ir diminutīvs (mazināmā forma) no vārda "jaunais", un bieži lietots ar maigu, saudzīgu vai ironisku nokrāsu. Piemēri lietojumā: 1. Saudzīgi/maigi: "Skaties, kāds jautrs jauniņš mums piedzimis!" (runājot par mazu bērnu vai jaundzimušo) 2. Ironiski/jokojoties: "Nu, ko tu, jauniņš, domā darīt ar šo problēmu?" (pievēršoties jaunākam cilvēkam, it īpaši, ja viņš uzvedas pārliecināti) 3. Vēsturiski/dzejā: "Tur jauniņš staigāja pa mežu, dvēseli pilnu sapņu." (par jaunu varoni vai tēlu stāstā) Īsāk: "Jauniņš" = jauns cilvēks (bieži ar maigu vai humoristisku pieskaņu).
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.