"Izsenis" latviešu valodā nozīmē pēkšņi, pēkšņā kārtā, negaidīti, bez iepriekšējas pazīmes.
Vārds cēlies no senlatviešu valodas, kur "senis" nozīmē "pēkšņi", bet "iz-" pievieno papildu uzsvara nokrāsu.
Piemēri lietojumam:
1. Laika apstākļi:
Debesis apmākušās, un izsenis sāka līt.
(Debesis apmākušās, un pēkšņi sāka līt.)
2. Situācijas maiņa:
Viņš izsenis apklusa un aizgāja.
(Viņš pēkšņi apklusa un aizgāja.)
3. Neiegaidēta darbība:
Bērns izsenis iesmējās.
(Bērns negaidīti iesmējās.)
Sinonīmi: pēkšņi, negaidīti, tūlīt pat, pēkšņā kārtā.
Stila nokrāsa: literārs, nedaudz arhaisks, bet joprojām lietots mūsdienu valodā (īpaši rakstveidā).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.