izprieca

"Izprieca" latviešu valodā nozīmē prieks, iedvesma, gandarījums vai priecīga izjūta, bieži vien saistīta ar radošu vai garīgu gandarījumu, ne tikai fizisku baudu. Tas ir literārs vai dzejisks vārds, kas izsaka dziļāku, garlaicīgāku vai garīgu prieku.

Piemēri:
1. Dzejā:
"Dzejas lasīšana viņam deva lielu izpriecu."
(Dzeja radīja garīgu gandarījumu vai iedvesmu.)

2. Mākslā:
"Koncerts bija patiesa izprieca dzirdētājiem."
(Mūzika sniedza dziļu prieku vai gandarījumu.)

3. Ikdienā:
"Vasaras rīts mežā viņai deva izpriecu un mieru."
(Daba radīja garīgu vai dvēseli pacēlušu prieku.)

Skaidrojums:
Atšķirībā no vārda "prieks" (vispārīgāks), "izprieca" bieži uzsver garīgu, estētisku vai dvēselisko piepildījumu. Tas var attiekties uz mākslas, dabas, mūzikas vai pat filozofiskas pārdomas radīto prieku. Lietošana ir izteiksmīgāka, piemērota literāriem kontekstiem vai augstākā stila runā.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'izprieca' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
Įrašas
Paaiškinimas

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.


© 2009 - 2026 www.vardnica.lv
Draugi: Skaičiuoklė TV Programa Animacija