izlaupītājs
"Izlaupītājs" nozīmē cilvēks, kas nodarbojas ar izlaupīšanu — tas ir, ar varu un vardarbību aplaupa, izdzīvo nozagtu mantu vai resursus, bieži vien karadarbības, haosa vai likuma trūkuma apstākļos. Šis termins vēsturiski un literatūrā bieži saistīts ar karotājiem, pirātiem, bandītiem vai okupācijas laiku izdzīvotājiem, kas izmanto iespēju apzagt citus.
Piemēri:
1. Vēsturisks konteksts:
"Viduslaikos izlaupītāji bieži uzbruka tirdzniecības karavānām, lai atņemtu preces un dārgumus."
2. Mūsdienu lietojums (pārnestā nozīmē):
"Pēc katastrofas pilsētā parādījās izlaupītāji, kas laupīja veikalus un mājas."
3. Literatūrā/fantastikā:
"Fantāzijas romānā tumšie mežu izlaupītāji uzbruka ceļotājiem, lai atņemtu viņu bagātības."
Sinonīmi: laupītājs, zaglis, bandīts, marodieris (karadarbības kontekstā).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.