integrālvienādojums

"Integrālvienādojums" ir vienādojums, kurā nezināmā funkcija atrodas zem integrāļa zīmes. Tas nozīmē, ka funkcija nav izteikta tieši, bet gan caur tās integrāli (vai integrāļiem) noteiktā intervālā.

Galvenās īpašības:
- Nezināmais ir funkcija, nevis skaitlis.
- Vienādojumā parasti ietilpst integrālis no šīs funkcijas.
- Izmanto matemātiskajā fizikā, inženierzinātnēs, varbūtību teorijā.

Piemēri:

1. Fredholma pirmā tipa integrālvienādojums
\[
\int_a^b K(x,t) \, f(t) \, dt = g(x)
\]
Kur:
- \( f(t) \) — nezināmā funkcija,
- \( K(x,t) \) — zināma "kodola" funkcija,
- \( g(x) \) — zināma funkcija.

2. Volterras integrālvienādojums (augšējā robeža ir mainīga)
\[
f(x) = \lambda \int_a^x K(x,t) f(t) \, dt + g(x)
\]
Šeit integrāļa augšējā robeža \( x \) mainās, kas raksturīgi, piemēram, diferenciālvienādojumu pārveidošanai.

3. Vienkāršs piemērs ar risinājumu
Vienādojums:
\[
\int_0^x f(t) \, dt = x^2
\]
Risinājums:
Atvasinot abas puses pēc \( x \):
\[
f(x) = 2x
\]
(Pārbaude: \( \int_0^x 2t \, dt = x^2 \)).

Praktisks pielietojums:
Integrālvienādojumi rodas, piemēram, apstrādājot signālus (no izejas signāla atjauno ievades signālu), kvantu mehānikā, siltuma vadīšanas problēmās.

Įrašas
Paaiškinimas	"Integrālvienādojums" ir vienādojums, kurā nezināmā funkcija atrodas zem integrāļa zīmes. Tas nozīmē, ka funkcija nav izteikta tieši, bet gan caur tās integrāli (vai integrāļiem) noteiktā intervālā. Galvenās īpašības: - Nezināmais ir funkcija, nevis skaitlis. - Vienādojumā parasti ietilpst integrālis no šīs funkcijas. - Izmanto matemātiskajā fizikā, inženierzinātnēs, varbūtību teorijā. Piemēri: 1. Fredholma pirmā tipa integrālvienādojums \[ \int_a^b K(x,t) \, f(t) \, dt = g(x) \] Kur: - \( f(t) \) — nezināmā funkcija, - \( K(x,t) \) — zināma "kodola" funkcija, - \( g(x) \) — zināma funkcija. 2. Volterras integrālvienādojums (augšējā robeža ir mainīga) \[ f(x) = \lambda \int_a^x K(x,t) f(t) \, dt + g(x) \] Šeit integrāļa augšējā robeža \( x \) mainās, kas raksturīgi, piemēram, diferenciālvienādojumu pārveidošanai. 3. Vienkāršs piemērs ar risinājumu Vienādojums: \[ \int_0^x f(t) \, dt = x^2 \] Risinājums: Atvasinot abas puses pēc \( x \): \[ f(x) = 2x \] (Pārbaude: \( \int_0^x 2t \, dt = x^2 \)). Praktisks pielietojums: Integrālvienādojumi rodas, piemēram, apstrādājot signālus (no izejas signāla atjauno ievades signālu), kvantu mehānikā, siltuma vadīšanas problēmās.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.