inflācija
Inflācija ir ekonomisks termins, kas apzīmē vispārēju cenu līmeņa pieaugumu ekonomikā, kā rezultātā nauda zaudē pirkšanas spēju (t.i., par to pašu naudas daudzumu var nopirkt mazāk preču un pakalpojumu).
Galvenās pazīmes:
- Cenu pieaugums ir ilgstošs un plaši izplatīts (attiecas uz daudzām precēm, nevis tikai atsevišķām).
- Naudas vērtība samazinās.
Piemēri:
1. Ikdienas preces: Pirms gada maizes klaips maksāja 1 eiro, bet šodien – 1,20 eiro. Ja alga nav pieaugusi, cilvēks par tādu pašu summu nopērk mazāk maizes.
2. Enerģijas cenas: Elektroenerģijas vai degvielas cenu straujš kāpums rada ķēdes reakciju – dārdzāk kļūst transports, apkure, līdz ar to pieaug arī citu preču izmaksas.
3. Mājokļa izmaksas: Īres vai nekustamā īpašuma cenu pieaugums, kas ietekmē gan mājokļa meklētājus, gan uzņēmumu darbības izmaksas.
Bieži minētie iemesli:
- Pārmērīga naudas daudzuma palielināšana ekonomikā.
- Pieprasījuma pārsniegšana pār piedāvājumu.
- Izejvielu (piemēram, naftas) cenu kāpums.
- Valsts budžeta deficīts.
Inflācija parasti tiek mērīta procentos gadā, izmantojot patēriņa cenu indeksu (PCI). Mērenai ekonomikai uzskatāma ir zema un stabila inflācija (piemēram, 2% gadā), bet strauja inflācija (vai hiperinflācija) grauj iedzīvotāju labklājību un ekonomikas stabilitāti.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.