imunitāte
"Imunitāte" nozīmē aizsardzību pret slimībām vai citiem kaitīgiem faktoriem, galvenokārt caur organisma spēju atsist infekcijas vai toksīnus.
Galvenās nozīmes:
1. Bioloģiskā imunitāte – organisma spēja atzīt un neitralizēt svešķermeņus (baktērijas, vīrusus).
2. Juridiskā imunitāte – tiesību aizsardzība pret sodiem vai tiesas prasībām (piem., diplomātiskā imunitāte).
3. Pārnestā nozīme – "neuztveramība" pret ietekmēm (kritiku, modēm u.c.).
Piemēri:
1. Bioloģisks:
Pēc vakcinācijas pret masalām bērnam veidojas imunitāte pret šo slimību.
2. Juridisks:
Vēstniekam ir diplomātiskā imunitāte, kas aizsargā viņu no tiesas prasībām.
3. Pārnestā nozīme:
Pēc daudzām neveiksmēm viņš ir attīstījis imunitāti pret dzīves grūtībām.
Īsumā: Imunitāte = aizsardzība (fiziska, juridiska vai psiholoģiska).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.