iebļāviens
"Iebļāviens" ir reti lietots latviešu valodas vārds, kas nozīmē:
Nozīme:
Pārmērīgi liels, pārspīlēts, pārāk izplūdis (parasti attiecībā uz stilu, izteiksmi vai apjomu). Tas var norādīt uz kaut ko pārāk pūtīgu, mākslīgi iedomātu vai nepamatoti grandiozu.
Piemēri lietojumā:
1. Rakstniecībā:
"Viņa romāna stils bija pārāk iebļāviens, pilns greznību un sarežģītu, bet tukšu frāžu."
(Šeit tas raksturo pārspīlētu, mākslīgi grandiozu rakstīšanas veidu.)
2. Kritikā par mākslu vai arhitektūru:
"Baroka baznīcas interjers dažiem šķita iebļāviens ar savām pārmērībām un rotājumiem."
(Apraksta pārāk bagātīgu, pārslogotu dekoru.)
3. Par cilvēka izturēšanos:
"Viņa iebļāvienā uzrunā bija vairāk patētikas nekā satura."
(Rāda pārspīlētu, teatrālu uzstāšanos.)
Sinonīmi: pārspīlēts, pūtīgs, grandiozs, patētisks, pārmērīgs.
Antonīmi: vienkāršs, nopietns, lakonisks, skops.
Piezīme:
Vārds "iebļāviens" cēlies no darbības vārda "iebļaut" (iepūst, iedzīt elpu), tāpēc tā pamatnozīmē ir saistīta ar "pūšanu" – t.i., kaut kas "uzpūsts" līdz pārmērībai. Mūsdienās tas lietots galvenokārt literārā vai kritiskā kontekstā, lai apzīmētu pārāk greznu, mākslīgu vai nepatiesi iespaidīgu izteiksmi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.