iebāls
"Iebāls" ir latviešu valodas īpašības vārds, kas apzīmē ļoti tumšu, gandrīz melnu toni, parasti attiecinot uz krāsu vai gaismas trūkumu.
Nozīmes nianses:
- Visbiežāk lietots, lai raksturotu tumšu debess krāsu (nakts, pērkona mākoņi).
- Var apzīmēt arī dziļu, nomācošu tumsu vai ekrēmu krāsu.
- Nereti lietots dzejiskā valodā vai tēlainā nozīmē.
Piemēri:
1. Par debesīm:
"Pēc saulrieta debesis kļuva iebālas, un parādījās pirmās zvaigznes."
2. Par objektu:
"Viņas acis bija iebālas kā vēja nakts."
3. Tēlaini (dzejā/prozā):
"Viņā uzkņība iebāla dusma."
4. Dabas aprakstā:
"Upē atspīdēja iebālie vakara mākoņi."
Sinonīmi: tumši zils, tumši pelēks, melngans, krēšņs (kontekstā atkarīgs).
Antonīmi: gaišs, spožs, balts.
Vārds "iebāls" ir viens no tiem latviešu valodas nokrāsu apzīmējumiem, kas atspoguļo valodas bagātību un precizitāti krāsu un gaismas toņu aprakstā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.