humors
"Humors" (latīņu: _humor_ — 'mitrums') vēsturiski nozīmēja četrus ķermeņa šķidrumus, kas, pēc seno grieķu un viduslaiku medicīnas uzskatiem, noteica cilvēka temperamentu un veselību:
1. Melnā žults (_melanchole_) — saistīta ar melanholisku temperamentu (noskumis, nopietns).
2. Dzeltenā žults (_chole_) — saistīta ar holerisku temperamentu (trauksmains, impulsīvs).
3. Gļotas (_phlegma_) — saistīta ar flegmatisku temperamentu (mierīgs, lēns).
4. Asinis (_sanguis_) — saistīta ar sangvinisku temperamentu (dzīvespriecīgs, enerģisks).
Mūsdienās šis termins lietots:
- Medicīnā vēsturiskā kontekstā (piem., "humoru teorija").
- Literatūrā/mākslā kā tēlu raksturošanas līdzeklis.
- Sarunvalodā reti, bet var atsaukties uz "garastāvokli" vai "noskaņu" (piem., "labā humorā").
Piemēri:
1. "Šekspīra tēli bieži balstīti uz humoru teoriju — piemēram, Hamletā dominē melnā žults."
2. "Viduslaiku ārsti uzskatīja, ka slimības rodas, ja humori ir nelīdzsvarā."
Sarežģītības punkts:
Mūsdienu angļu valodā "humor" galvenokārt nozīmē "komiskais, jautrība", bet "humors" (daudzskaitlī) vēl aizsargā šo vēsturisko nozīmi. Latviešu valodā atbilstošs termins būtu "temperamenti" vai "ķermeņa šķidrumi" atkarībā no konteksta.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.