Hipertoniķis (no grieķu valodas: hyper — 'pāri', 'pārāk' un tonos — 'spriegums') ir šķidrums, kura šķīduma koncentrācija (osmolaritāte) ir augstāka nekā citam šķidrumam (parasti salīdzinājumā ar šūnu iekšējo videi vai asins plazmu).
Īsumā:
Hipertonisks šķidrums izraisa ūdens aizplūšanu no šūnām, tās saraujas (plazmolīze augu šūnās vai krenācija dzīvnieku šūnās).
Piemēri:
1. Jūras ūdens — tā sāļu koncentrācija ir daudz augstāka nekā cilvēka asinīs. Iedzerot to, ūdens no šūnām izplūst, risinot dehidratāciju.
2. Koncentrēts sāls šķīdums (piemēram, 10% NaCl) — medicīnā dažreiz lietots vietējai tūskas samazināšanai.
3. Medus — augsts cukuru saturs padara to hipertonisku; mikrobiālās šūnas tajā zaudē ūdeni un nevar vairoties.
Bioloģisks efekts:
Ja cilvēka šūna nonāk hipertoniskā vidē (piemēram, asinis ar pārāk daudz šķīstošām vielām), ūdens iziet no šūnas, tā saraujas — tas var izraisīt šūnu bojājumus.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.