hemoglobīns
Hemoglobīns ir sarkano asins šūnu (eritrocītu) sastāvdaļa — olbaltumviela, kas satur dzelzi un spēj piesaistīt skābekli un oglekļa dioksīdu. Tā galvenā funkcija ir pārnest skābekli no plaušām uz audiem un atgriezt oglekļa dioksīdu no audiem atpakaļ uz plaušām.
Īss definīcija:
Hemoglobīns ir olbaltumviela asinīs, kas nodrošina gāzu (skābekļa un oglekļa dioksīda) transportu organismā.
Piemēri lietošanai:
1. Medicīnā:
- Hemoglobīna līmenis asinīs ir svarīgs rādītājs veselības pārbaudēs. Normāls līmenis pieaugušajiem sievietēm ir 120–160 g/l, vīriešiem — 140–180 g/l.
- Anēmija rodas, ja hemoglobīna līmenis ir pārāk zems, izraisot nogurumu un vājumu.
2. Fizioloģijā:
- Hemoglobīns piešķir asinīm sarkano krāsu. Kad tas piesaista skābekli (plaušās), tas kļūst spilgti sarkans (oksīhemoglobīns), bet, pārnesot oglekļa dioksīdu, tam ir tumšāks nokrāsa.
3. Piemērs dzīvnieku pasaulē:
- Daži dzīvnieki (piemēram, daži tārpi un moluski) izmanto līdzīgas vielas, piemēram, hemocianīnu, kas vara dēļ ir zilganas krāsas, nevis hemoglobīnu.
Vienkāršots skaidrojums:
Iedomājieties hemoglobīnu kā mikroskopiskus "autobusus" asinīs, kas paņem skābekli plaušās, aizved to uz muskuļiem, smadzenēm un citiem orgāniem, un atgriežas ar atkritumproduktu — oglekļa dioksīdu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.